Skats uz San Lorenco katedrāli.

Mēs tūliņ devāmies uz stacijas laukumu; mēs nokāpām uz gluži tuvējo katedrāli, duomo di San Lorenzo, visur brīnišķi skati: Lugāna ar savu ezeru, savu zaļo Ceresio izklājusies plašā ielejā un gar abām malām sev sargam nolikusi divus milžus – pa labai Salvatora kalnu, pa kreisai Monte Brē ar Monte Boglia aizmugurē. San Giorgio, Caprino, Sighignola, Legnone – visi sargā skaisto dārgumu. Mums pašā priekšā katedrāles slaikais campanile – baznīcas tornis, augstu pacēlis galvu, rāda mums uz ainas brīnumiem; viņš laikam grib teikt to pašu, ko izsaka lugāniešu dziesma: „Lugano, tu sei la piu bella!” – Lugāna, tu esi skaistākā!
/ Fragments no Raiņa atmiņu grāmatas „Kastaņola” . A. Gulbis, 1928./

Foto: Anna Orniņa, 2015