Es nedomāju vēl nemaz uz to, cik pārāk dārgas mūsu kapu vietas Meža kapos! Visu mūžu strādādams, nesakrāsi tik lielu kapitālu, ka varētu nopirkt kapa vietu Meža kapos! Tad jau vieglāk nopirkt še lauku mājas. Es nedomāju arī uz to, ka mazticīgus un pavisam neticīgus cilvēkus, kuri dzīvē nau samaksājuši baznīcas nodokļus, dažs labs mācītājs nemaz nelaiž iekšā kapos. Kāds prieks tad ir mirt, kad nezini, kur pēc paliksi? Nē, tiešām nau liels prieks mirt Latvijā, ar ko nebūt nau teikts, ka būtu liels prieks tur dzīvot. Tie pašnāvnieki, kas ik dien pa vienam aiziet, laikam arī to neteiktu.
/ Fragments no Raiņa atmiņu grāmatas „Kastaņola” . A. Gulbis, 1928./

Foto: Anna Orniņa, 2015