Kastaņola uzrāpusies uz klints raga, kādus piecdesmit metrus augstāk par Lugānu, kura arī pāri jūras līmenim ir jau 276 metru. Kā kapriciozai meitenei šai signorai paticies palēkāt un kāpelēt pa stāvām klintīm, kad tik tās skaistas. Es gan Kastaņolu nekad nebūtu nosaucis par signoru – kundzi, bet par signorinu – jaunkundzi.
/ Fragments no Raiņa atmiņu grāmatas „Kastaņola” . A. Gulbis, 1928./

Atklātne, Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 15923