Savāds kalns ir San-Salvatore: viņš stāv gluži atsevišķi no citiem kalniem, tikai kā aizmugure viņam ir Arbostora; ap viņu var ērti apiet apkārt, – mēs tikām apgājuši šos 20 kilometrus skaistuma; viņš nau tik augsts, tikai 930 metru, bet savā atsevišķā, neatkarīgā stāvoklī izskatās varens un pārvarošs.[..]Īsts individuālists ir šis milzis, – plati nostājies starp ezeru un pilsētu: “Kas man var ko padarīt?!” Paskatoties uz viņu, tas reizēm izskatās kā apvāzts zvans, kurš kritis ezerā, bet bijis par lielu un izstūmis ezeru no vietas.
/ Fragments no Raiņa atmiņu grāmatas „Kastaņola” . A. Gulbis, 1928./

San Salvatores kalns, Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 436004