Skats uz Lugāno ezermalu un San Salvatores kalnu.

Bagāta ir “Ceresio karaliene Lugāna”, neizrāda uz reizi savas mantas, grib, lai tās apbrīno katru par sevi un iemīļo.

Piecus gadus mēs ar Aspaziju bijām jau še dzīvojuši un vēl ik dienas atradām jaunus noslēptus skaistumus...

Visa ezermala apstādīta kokiem, starp tiem daudz mūsu liepu. Liepiņas dienvidū tikušas skaistākas un ziedot brīnišķi smaršo, tā kā pie mums nekad nau smaršojušas – liepu meitas, tikušas bagātos rados, rādās visā savā greznumā. Vienā vietā pašā ezermalā bija iemetusies liela viesnīca un liedza pilsoņiem skatu uz ezeru: – pilsēta, daudz nedomādama, atpirka viesnīcu, nojauca ēku, iestādīja skaistu dārzu, priecājas par skaisto ezeru.
/ Fragments no Raiņa atmiņu grāmatas „Kastaņola” . A. Gulbis, 1928./

Pastkarte, Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 436005