Atbilde „Dienas Lapas” redakcijai

publicistika

1912. gada laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" numuri skenētā formātā

Publicēts: „Jaunā Dienas Lapa”, 1912.
Polemika par Aspaziju un „Dzimtenes Vēstnesi” ilga 3 gadus.

Lasot Jūsu nr. 291 ievietoto rakstu „„Dz. Vēstn.” kā Aspazijas aizstāvis”, es redzu, ka esmu tapusi pret savu gribu par laikrakstu strīdus priekšmetu ar vispārības nozīmi. Šāda preses uztrauktība mani pilda ar rūgtumu, atskatoties ne visai ilgi atpakaļ, cik prese izturējās mierīgi un mēmi, kad arī kāda atklātības un vispārības lieta saistījās ar mani. (..) Tagad turpretim laikraksti uztraucas par nedaudz rindiņām, kuras parādījušās ar manu parakstu kādā laikrakstā. (..) Lai tomēr priekš nākotnes principiāli uzsvērtu savu stāvokli, man jāsaka, ka es neatbildu par neviena laikraksta virzienu, kurā man atgadās kādreiz pāris rindiņu rakstīt, jo tad man būtu jānogremdējas visos sīkumos un dienas jautājumos, ja pat šo laikrakstu vēsturē, un tas man atņemtu laika, ka es tad ar rakstniecību nevarētu nodarboties. Mans darba lauks turpretim ir literatūra, ne publicistika. Starpība abām tā, ka vienai ir trokšņainais ikdienas tonis un otra turpretī runā kluso valodu, ko dzird tikai nākotne.