Jāzeps un viņa brāļi

traģēdija piecos cēlienos

darbs letonika.lv lasītavā
pirmizdevums LNB vietnē gramatas.lndb.lv

Izdots: Rīga, A. Gulbis, 1919. Periodikā fragmenti no 1913. gada.

Jēkabs (Jāzepam):
Dēls, laime nāk
Un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
Un dzīve ir tik cīņa.

*
Jāzeps:
Es esmu ievainots, un nedzīst vāts,
Man pāri nodarīts –

Virspriesteris (uz Jāzepu):
Ļauj sevim pāri darīt, jo Tu liels!
Un sevi neaizstāvi, jo tu stiprs!
Un citu nesamin, jo tu to spēj!
Bet pacel citu, un tu celsies pats.

*
Potifers (uz Jāzepu):
Viss pāriet, – viss, – bet nezūd it nekas.
Un labie darbi atmaksājas – visi, –
Tik vien ne tev – bet citiem.
(..)
Tā – taisnība
Mēs saņemam tāpat, kas citu izciests.
Mēs sevim neesam, mēs cilvēcei.

Jāzeps:
Es savas taisnības pats esmu nevērts.
Es dziļāk zemojos, kā cilvēks drīkst.
Man augstāk jāceļas, kā cilvēks spēj.