Uguns un nakts

sena dziesma jaunās skaņās

darbs letonika.lv lasītavā
pirmizdevums LNB vietnē gramatas.lndb.lv

Izdots: Rīga, „Domas”, 1908. Pirmizdevuma titullapas 2. pusē norādīts 1907. gads, uz vāka – 1908. gads. Periodikā fragmenti – no 1904. gada.

Prologs:
Pāri upei mēness meta
Tiltu zelta stariem:
Pārnākt sapņu gariem
Miglai līdz no tumšiem mežiem.

*
Kur es esmu? – Tā jau atkal mana dārgā dzimtene! Es dzirdu dziedam nebēdīgas dziesmas... Vāci ir sākuši nākt, bet vēl latvji ir brīvi... Tur ceļas senā, brīvā latviešu pils –

*
Lāčplēsis:
Kad laimīga, brīva būs Latvija,
Tad mana gaita būs izbeigta

Spīdola:
Tik brīva un laimīga Latvija?
Ne mūžīga?

*
Laimdota:
Lai miers tik un laime ir Latvijai,
Ko sniegt mums līdz svešai mūžībai.

Kangars:
Es arī mūžīgs.

*
Spīdola:
Vēl cīņa nav galā un nebeigsies,
Tev, Lāčplēsi, Spīdola palīgā ies!