Džemma Skulme, gleznotāja.
2015. gada 7. aprīlī

Bērnības atmiņas par viesošanos Raiņa un Aspazijas mājās un personisku sastapšanos ar viņiem; par abu dzejnieku Šveices trimdas vietu apmeklējumu padomju laikā kopā ar vīru Ojāru Ābolu; par vērtībām, kas māksliniecei nozīmīgas Aspazijas un Raiņa daiļradē.

Pietro Montorfani, Lugāno pilsētas Vēstures arhīva zinātniskais līdzstrādnieks.
2015. gada 30. jūnijā

Par to, ko Lugāno iedzīvotājiem nozīmē Raiņa un Aspazijas muzejs; par būtiskajām lietām, ar ko nākas sastapties dzejniekam trimdā; par tiltiem, kurus pāri ģeogrāfiskajam attālumam, sadarbojoties kultūras jomā, ceļ šveicieši un latvieši.

Viesturs Kairišs, režisors.
2015. gada 20. augustā

Par Raiņa lugas „Uguns un nakts” uzvedumu Nacionālajā teātrī Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadā; par jautājumiem, ko šī luga uzdod šodienas Latvijai – vai izvēlēsimies Spīdolas ceļu, pārvarot sevi un mainoties uz augšu, vai Laimdotas mīlestību, kas ir kā siltas rozā čības un iemidzinot ved mūs postā; par Raiņa dzejas ģenialitāti un hipnotismu; par trimdas nozīmi Raiņa daiļradē.

Raimonds Pauls, komponists.
2015. gada 24. septembrī

Par Aspazijas un Raiņa nozīmi Latvijas kultūrvēsturē; par sabiedrībā iemīļoto R. Paula komponēto dziesmu ciklu „Baltās dziesmas” ar Aspazijas dzejas vārdiem; par abu dzejnieku daiļrades interpretāciju un eksperimentāliem meklējumiem mūsdienās.

Roalds Dobrovenskis, rakstnieks, Velta Kaltiņa, dzejniece.
2015. gada 22. septembrī

Par pirmo saskarsmi un liktenīgo saikni ar Raini un Aspaziju; par Aspazijas un Raiņa atšķirīgajām sajūtām trimdā Kastaņolā, par grūtībām un veiksmēm šajā laika posmā; par Aspazijas nozīmi latviešu dzejā un Raiņa daiļrades pilnveidē; par savstarpēju izpratni, ziedošanos un uzlādēšanos vienam no otra divu radošu cilvēku kopdzīvē.