Modernajai celtniecībai attīstoties, nojauc pilsētas seno Kortoņas (Cortogna) kvartālu
Lugāno kā apdzīvotai vietai ir sena izcelsme. Par to liecina zemkopju ciemata pēdas, kas datējamas ar 11. gadsimtu.
Lugāno urbānā attīstība strauju uzplaukumu piedzīvoja XIX gadsimta vidū. No 1880. līdz 1910. gadam pilsēta piedzīvoja ārkārtēju demogrāfisko pieaugumu, īpaši pēc Gotarda dzelzceļa līnijas atklāšanas 1882. gadā. Trīsdesmit gadu laikā pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās vairāk nekā divkārši - no 6949 līdz 14998 cilvēkiem. Šo pieaugumu daļēji noteica ārzemnieku apmešanās Lugāno (1870. gadā tie bija 18,7% iedzīvotāju, bet 1910. gadā – jau 43,6%), kā arī Šveices citu valodu teritoriju iedzīvotāji, kas pārcēlās uz Lugāno.
No 1900. līdz 1945. gadam Lugāno piedzīvoja nozīmīgas pilsētvides izmaiņas, kas radikāli izmainīja vecā pilsētas centra un visu pārējo rajonu struktūru. Strauji attīstījās finanšu un banku sektors. Reģionālā un pilsētas publiskā transporta izaugsme un paplašināšanās noteica vērienīgu tūrisma pieaugumu un neskaitāmu viesnīcu celtniecību.
Kastaņola ar tai pieguļošo teritoriju, pateicoties celtniecības attīstībai un viesnīcu pakalpojumu industrijai, XX gadsimtā kļuva par prestižāko dzīvojamo un tūrisma rajonu Lugāno priekšpilsētā.