Kastaņola, 1913. gada 24. janvāris. Rainis – Aspazijai (Cīrihē)

Mīļo sirdsvieniņ, Tava neveselība negrib nemaz mitēties, Tavas kartiņas ir tik bēdīgas, ka nevar nemaz vairs izturēt. Es nogaidīšu vēl rītdienu, un, ja nekas priecīgāks nenāk, tad es rīt braucu Tevi aplūkot. Šo kartiņu Tu dabūsi rīt no rītus, un vakarā es varbūt esmu jau pie Tevis. Pretī nenāc, jo var jau būt arī, ka nebraucu.

Günthera vēstule ir laba, noteikta, bez izplūduma. Bet kāds lai būtu prieks, kad Tu esi slima un pārstrādājies taisni pa slimības laiku. Sirdsmīļo zelta dārgumiņ, manu dvēselīt, lido. Nebaidies, ka es Tevi traucētu ilgi. Lido.

Avots: korpuss.lv

Atklātne, Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 15961