Kastaņola, 1917. gada 7. janvāris. Rainis – Dorai Stučkai

Mīļo, dārgo māsiņ - un dārgais draugs kopējā darbā, kā es Tevi tagad domās saucu, jo Tu, kārtodama un tulkodama manas dzejas, dari darba grūtāko daļu; pirmrakstu uzmest ir viegli un pat prieks. Es nekad neesmu atsacījies no cerības, ka Tu reiz sāksi pati rakstīt vai ka mēs kopā ko uzrakstīsim mūsu mīļajai piemiņai par veciem laikiem. Tikai tagad es pats nespēju neko rakstīt, kad atkal spēšu, gribu lugu par brāli un māsu, un to Tev dāvināt. Bet vēl nervi beigti, nekā nestrādāju kopš nu briesmīgi mocos! Rakstu Tev šis pāris rindiņas - apdrošinātas nez vai drošas -, jo kopš pusgada no Tevis nau ziņu, un manas kartis Tu laikam neesi nemaz dabūjusi. Lai jaunā gadā iet labāk. Atraksti varbūt caur Paulu, jo no tā es saņemu gan. Paliekat abi veseli un esat laimīgi. Atraksti par veselību - Tavu un Pētera. Pie mums Elzai vasar gāja galīgi vāji, nu drusku sāk atspirgt. Bij grūts klimaktērijs. Sveiki, sveiki. Tavs vecais Ženiņš. Mīļu skūpstu - Elza

Exp.: A. Naglin. Castagnola, Suisse.

Avots: korpuss.lv