Kastaņola, 1916. gada 11. maijs. Rainis – Aspazijai (Lozannā)

Manu mīļo sirdsdzīvībiņ, nu es esmu viens, nupat palaidu Krauzes k-dzi uz Cīrihu. Nu varēšu sākt strādāt, tikai vēl pulks vēstuļu stāv ceļā un Komitejas rakstīšanas. No Tevis šodien nav kartiņas, bet es domāju, ka vaina tikai pastā, ka Tu drīz atpūtīsies patīkamā apkārtnē un labā gaisā. Sāc arī klavieres pavārstīt, tas Tevi apmierinās un reizē ierosinās. Es šodien vēl gribu aiziet pie Krieviņa un aiznest Tavus sveicienus, Anglietes vakar satiku un sveicināju no Tevis; liek Tevi sirsnīgi sveicināt un gan jau Tu tur atlabšot. Satiku arī akmeņu vecenīti, la signora ha un gran spirito, no sākuma citā klimatā būšot grūti, bet pēc nedēļas labi. Lido. Lido, sirdspavasar, lido.

Avots: korpuss.lv

Atklātne, Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 15923