Kastaņola, 1919. gada 31. augusts. Rainis – Gerkam

Ļoti cienīts Gerka kungs, Jūsu abas telegrammas no 16. un 18. augusta valdības uzdevumā ar tik laipniem un godinošiem priekšlikumiem pieņemt Mākslas <Nodaļas> aroda direktora vietu un atgriezties dzimtenē, tagad brīvajā Latvijā, mani priecīgi pārsteidza, dziļi aizkustināja: vecais gandrīz mūža trimdinieks redzēs atkal savu dzimto zemi. Garie gadi nau zuduši velti, jo Jūs mani aicinat uz darbu dzimtenē, ne uz dusu. To es skaitu par sevišķu laimi, ka es tiešām varu vēl strādāt un ka man mans mājbraukums nāk tik agri, ka sastop mani vēl darba spējīgu. Kamēr manas domas kustēsies, es gribu strādāt priekš Brīvās Latvijas. Arī darba lauku Jūs man atrodat pareizo: mākslas arodu, es turu mākslu par tautas spēku vadošo, un tātad visas kultūras pamatu, un brīvā Latvija var uzvarēt un dzīvot tikai ar augstāko kultūru. <Visi citi ceļi neved uz priekšu.> Es esmu laimīgs, redzēdams šo uzskatu Latvijas valdībā. Uz Jūsu telegrammu es atbildēju tūliņ apstiprinošā kārtā un ar lielu pateicību, visu sīkāko atstādams uz personālām pārrunām, jo sarakste ir tik gausa un nedroša, ka uz viņu nevar paļauties. Protams, ja ministru korpusa kungi varētu man vēl atrakstīt par direktora uzdevumu un pilnvaru apmēru, jo labāk. Mājbraukumu ceļu nu noteikt ir diezgan grūti, tādēļ arī vēstule nokavējas, beigās nolēmām braukt caur Kopenhāgenu un tad ar kuģi. Ceļa izdevumus apskaitīt mums vēl grūtāk, jo nevar apsvērt ne ceļa ilgumu, ne dārgumu, nedz arī varam izzināt, cik mantu varam ņemt līdzi. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Jūs paši noteiktu summu, jo Jums būs vairāk piedzīvojumu. Vēl otru padomu ļoti lūdzam: kā lai darām ar savu literāro darbu rokrakstiem? Ja viņus cenzē vienā vai otrā valstī, tad viņi var gadiem tur nogulēt, un mēs nevaram strādāt. Vai nevar tos pārvest diplomātiskā ceļā? Un jo vairāk šinī brīdī, kur Latvija ir vislielākās briesmās un cīnās uz nāvi par savu dzīvību un kur katra latvieša pienākums ziedot visus savus spēkus, lai dzīvotu Latvija. Un viņa dzīvos, to es zinu.

Ar sirsnīgu latvieša sveicienu.

Avots: korpuss.lv