Kastaņola, 1913. gada 21. janvāris. Rainis – Aspazijai (Cīrihē)

Mīļo sirdsdārgumiņ, dabūju tās abas ļoti skaistās kartiņas ar visiem li un labiem sapņu tulkojumiem. Šonakt atkal redzēju, ka pases dēļ garas klapatas (Merķelim rakstīju, bet gaidu vēl no Skubiķa), tad mūsu pašu istabā bij briesmīgi daudz mušu. – Nosūtīju Tev vakar "Gals un sāk[ums]", "Jaun[ības] Tekas", šodien brāļa romānu un "Dz[imtenes] V[ēstnesi]" (tur ir 1 kvīts, jau 2400; raksts par igauņu drāmām, tas jāizgriež). Pieliku klāt Freinberga vēstuli, uz to atbildi man drīz un atsūti arī Freinberģi atpakaļ, jo es viņam neesmu vēl atbildējis. – Par to Damberģi es vairs neuztraucos. – Ko Tu bēdājies par mani; es Tev teicu, ka esmu vesels, ar ēdienu iztieku labi; tops gandrīz pilnīgi labs, nav nemaz tumšs. – Te arī laiks bij vienā saulē, tikai šodien snieg. – No Līva vēl nav atbildes. Lido, sirdsiniņ, lido.

"Jāzepa" I cēl. pabeigšu šinīs dienās, II c. gribu pabeigt janvārī, Lido.

Atsūti man Dinas skatu. Lido.

Avots: korpuss.lv

Atklātne, Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 15904