Kastaņola, 1913. gada 6. septembris. Rainis – Aspazijai (Cīrihē)

Mīļo sirdsdvēselīt, dabūju kartiņas līdz ar atslēdziņu; atslēdziņu sūtīšu atpakaļ, nav īstā, kartiņas īstas, lai nu viens sievišķis pliks, citas jo vairāk apģērbtas. Ņem vienu istabu, es jau varu palikt pie Lindi, kad atbraucu; ko velti maksāsi divkārt. – Es zinu, ka par čomiņu prasīji tik aiz rūpības, bet Tev jau viņa vajadzēs, kad brauksi uz Lozannu, – tā es domāju sūtīdams. Un naudu arī tik tādēļ būtu sūtījis, ka Tev atliks maz, kad varbūt šo dosi dakterienei un Līvam. (..) Dombrovskim nevarēšu nemaz sūtīt: man atsūta 70 vīri protestu pret mani, arī dēļ apsveikuma Āronam. – Plātess izdevis otrreiz Tavu "Quo vadis?", pieprasi, lai samaksā honorāru, kā Gulbis, pa 15 rbļ. par loksni. Atpūties labi, mīļo sirdsdārgumiņ, lido.

Brauc vien šurp, sirsniņ, mani Tu tagad netraucēsi. Kad ne Lilija, tad es brauktu pie Tevis. Lido. Lido.

Avots: korpuss.lv

Atklātne, Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 15803