Kastaņola, 1910. gada 7. jūnijs. Rainis - Ernestam Birzniekam Upītim

Sirsnīgi sveiki! Saņēmām Jūsu mīļo vēstuli un naudas sūtījumu; par visu lielo paldies. Ko Jūs rakstāt par to lielo brīnumfontānu; kas sit bez apstāšanās un tik retam atpūšas jeb захлебывается, kas tiek no visiem aizurbts un dod, kamēr tiek sauss, - to mēs visu attiecinājām uz Jums, jo citādu tikpat brīnišķu fontānu mēs nepazīstam. - Septembra un oktobra dēļ nerūpējaties, ceram, ka «Zelta zirgs» nedarīs savam vārdam kaunu - un atvedis zeltu. «Dēmonu», «Borisu» un «Salam[eas] tiesnesi» izdodat, kad varat; es aizrakstīju Iniņberga kgam pēc kāda eks. no pirmiem. Ar drīzu «Saul. stūrīša» turpināšanu gan tā neies; A[spazija] pēdējās nedējās palika man itin slima; pienāca vēl influenca klāt. Tagad gan krīze būs pārgājusi, bet atspirgšana ļoti gausa. Tomēr strādāt A. ļoti grib, tagad sākusi vienu lugu. Viena liela nelaime, ka viņa tik ļoti ilgojas pēc dzimtenes. Kā tur palīdzēt? Viņa liek Jūs sirsnīgi sveicināt. Siltā atzinība no Jums, mīļais draugs, un no daudzām pusēm viņai dara labi, bet ilgas tikai pavairo. Paliekat veseli, atpūšaties savā atvaļinājumā un esat miji sveicināti. Daudz sveicienu draugiem. Sveiki!

Avots: korpuss.lv