Kastaņola, 1913. gada 2. oktobris. Rainis – Aspazijai (Cīrihē)

Manu mīļo sirdsnabadziņ, Tu esi nobeidzies vēl vairāk, nekā es domāju, Tev vienmēr tik grūtas tās pārmaiņas. Kad Tu vismaz varētu labi izgulēties, tad ātrāk pārciestu. Vai Tev miega pulvers vēl ir? – Vakarējo kartiņu būsi vēlāk saņēmusi, es biju aizmirsis, ka 1. okt[obrī] ir pasta kursa pārmaiņa. Tagad vakaros iet jau 6, ne vairs 7. –No teātra vēl nav labu ziņu; aktieri nu jau neatzīst ne ģenerālsapulces, ne skatuves biedrības; uz laiku ir slēgts. Tas ir visprātīgāk; padzersies, pabadosies un sāks strādāt. Sirdsmīļo dārgumiņ, lido, lido.

Avots: korpuss.lv

Atklātne, Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 15915