Lugāno, 1913. gada 31. jūlijs. Rainis – Aspazijai (Cīrihē)

Te nu es esmu, mīļo zelta graudiņ, sveiks, vesels kā runcis pēc kaušanas. Pārbraucu labi, t.i., snauzdams, uzmodos no šejienes karstuma. Kā nu Tev iet, mīļo sirdsdraudziņ? Kad Tu nebūtu par daudz nokreņķējies. Atsūti pirmdien mantiņas, labi izgulies, un tad jau ies atkal. Atraksti, kāds bij cālīts vakzālē. Atsūti mūsu rēķinus. Rīt no rītus eju uz banku – Tavus papīrus sakārtot. Rakstu šo Lugānā, lai Tu vēl rītā dabūtu. Lido, sirdsdārgumiņ, lido.

Avots: korpuss.lv

Atklātne, Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 15913