Kastaņola, 1915. gada 3. janvāris. Rainis – Fēliksam Cielēnam

Mani visstiprāk ķēra vācu biedru nodevība, kaut gan to varēja paredzēt; bet dzejniekam jau pēc amata vajag cerēt un ticēt, un es, to zinādams, tomēr biju cerējis, ka genoši kaut cik pretosies karam; viņiem būtu krievi un franči sekojuši ar klaju revolūciju. Vāci tapa par nacionālistiem, un no mums arī par tādiem jābūt šo laiku. Par dzimteni es nebaidos, vāci tomēr nau tik stipri to noņemt. Bet mums, latvjiem, jālūko pa šo laiku tikt pie patstāvības, garīgas un politiskas. Citādi vēl viens vai otrs mūs apēdīs. Un mums ir sava kultūra un savs uzdevums to glābt. S[ociāl]d[emokrātiskā] internacionāle būs atkal, bet uz citiem pamatiem; un internacionālē mums jābūt kā nācijai, ne kā baram. Jaunu republikānisku., federatīvnacionālu Krieviju varēs aizstāvēt pret Vāciju, jo būs raisīti jauni spēki.

Avots: korpuss.lv