Kastaņola, 1911. gada 21. janvāris. Rainis - Ernestam Birzniekam Upītim

Sirsnīgi sveiki! Jūs jau nu būsat mājās un atkal pilnā darbā; kā vienu zīmi no tā uzskatu naudas sūtījumu, kuru saņēmu no Balahaniem, ar lielo paldies! Bet tik ātri tie paldiesi vēl nebeidzas: lasām ar divkāršu intresi stāstu no «viņām dienām», jo reiz jau to dzirdējām mutiski, un cik skaistu un vienkāršu, un tādēļ jo dzīvāk un pārsteidzošāk atrodam to kā ko gluži jaunu še rakstā. Rets ciemiņš Jūs tagad esat literatūrā, bet kāds prieks Jūs sastapt. - Tad vēl paldies no manas puses personiski par tik ļoti skaisto «Tie, kas neaizmirst» izdevumu; man reti kāds izdevums ir tā paticis - In[iņ]b[ergs] attīstās par pilnīgu mākslinieku apgādībā. - Bet, jo skaistāk «Dzirc[iemnieki]» izdod un jo draudzīgāka ir citur tik sausā veikaliskā puse, jo mazāk man gribētos, ka «Dzirc.» zaudētu savu patstāvību kā firma.

Avots: korpuss.lv