Kastaņolā, 1912. gada 10. aprīlis. Aspazija – mātei

Mīļā, dārgā māmiņ!

Neesmu nu atkal Jums ilgi rakstījuse, bet to tiesu jo biežāk pie Jums piedomāju, nepatiet gan neviena diena, kad par Jums nedomāju, un, kad abi esam kopā, tad jau arvien par Jums runājam. Izprātojos visādi, kā ar Jums satikties un Jūs vēl redzēt, bet to nu es esmu apņēmusēs, ka šovasar gribu ar Jums kopā būt, lai nu iznātu kā iznākdams. Papriekšu tagad pavasarī domāju taisni uz mājām braukt, bet Jānis bēdājās, ka iebāzīšot mani kādā caurumā, un tad nebūs nevienam no manis nekā kā tik bēdas vien.

Jūsu bērni

Avots: gramatas.lndb.lv
RLMVM, 134312