Cīrihē, 1913. gada 16. janvāris. Aspazija – Āronu Matīsam

Godājamo, mīļo tautieti!

Daudz paldies par Jūsu sirsnīgo vēstuli, es viņu lasīju ar aizgrābtību. Tāpat es redzu, ka Jūs nebeidziet par mani rūpēties un vienmēr vācat priekš manis balvas. Kas manā spēkā būs, es vismaz Jums varēšu dot to sirds gandarījumu, ka es Jūs pasaulei rādīšu tādu, kāds Jūs savā dziļākajā būtē esat, tas ideālists, kas ar savu uguni var sasildīt nākošas paaudzes. Es taču tagad rakstu savas memuāras, un tas taču būs kāds vēsturisks dokuments, kuram nevarēs paiet garām, kad tiks pētīti un sijāti mana laika cilvēki.

Avots: gramatas.lndb.lv